Brīdis, kad ģimenē ienāk bērniņš, ir viens no skaistākajiem dzīvē. Taču tas ir arī liels pārmaiņu laiks ne tikai vecākiem, bet arī mūsu četrkājainajiem ģimenes locekļiem.
Bieži dzirdu jautājumu:
“Kā pareizi iepazīstināt suni ar jaundzimušo?”
Internetā var atrast daudz dažādu padomu, tomēr nav vienas pareizās receptes, kas derētu visiem. Katrs suns ir atšķirīgs – vienam pārmaiņas pieņemt ir viegli, citam nepieciešams vairāk laika. Tāpēc vēlējos padalīties ar mūsu pieredzi.
Kad mūsu ģimenē piedzima meitiņa, mēs apzināti izvēlējāmies neko nesasteigt. Mūsu mājās dzīvo vairāki suņi, un katram ir savs raksturs, temperaments un veids, kā viņš reaģē uz jaunām situācijām.
Mēs neļāvām suņiem uzreiz skriet klāt mazulim un neiepazīstinājām visus vienlaikus. Pirmajās dienās svarīgākais bija dot viņiem iespēju saprast, ka mājās ir notikušas pārmaiņas, bet tajā pašā laikā saglabāt mierīgu un drošu vidi.
Pirms tuvākās iepazīšanās sākām ar pavisam vienkāršām lietām. Devāmies kopīgās pastaigās, kur bērniņš atradās ratiņos, bet suņi varēja pierast pie jaunās situācijas. Viņi redzēja, ka mūsu ikdiena ir mainījusies, taču viss notika mierīgi un bez steigas.
Vēlāk kopā pavadījām laiku pagalmā. Suņiem bija iespēja vērot ratus, apostīt tos un iepazīt jaunos priekšmetus, kas pēkšņi parādījušies viņu vidē. Šajā brīdī mēs neko neprasījām – vienkārši ļāvām viņiem pašiem izzināt situāciju.
Tikai pēc tam, kad redzējām, ka visi ir mierīgi, iepazīstinājām suņus tuvāk ar mazuli. Vispirms viņi iepazina viņas mantas, sedziņas un gultiņu. Kad turējām meitiņu rokās, mierīgā atmosfērā ļāvām suņiem viņu apostīt un iepazīt arī viņas smaržu.
Mums bija svarīgi, lai šī iepazīšanās notiktu bez satraukuma, piespiešanas vai steigas. Mēs uzmanīgi vērojām katra suņa ķermeņa valodu un respektējām viņu robežas.
Tagad ir pagājuši divi mēneši, un mūsu suņi ir pieņēmuši jauno ģimenes locekli. Viņi ir pieraduši pie bērna skaņām, jaunās dienas kārtības un mūsu ikdienas ritma.
Tomēr tas nenozīmē, ka esam pārstājuši ievērot drošību.
Arī tagad mēs nekad neatstājam bērnu un suņus vienus bez uzraudzības. Katrs kontakts notiek mūsu klātbūtnē, un mēs turpinām ievērot robežas. Ne tikai bērnam jāmācās cienīt suni, bet arī sunim jāsaprot, kā uzvesties jaunajā situācijā.
Svarīgi atcerēties, ka suns un bērns nav konkurenti par saimnieka uzmanību. Suns nav greizsirdīgs “tāpēc, ka piedzima bērns”. Visbiežāk viņš vienkārši cenšas saprast, kas notiek, un pielāgoties jaunajai dzīvei.
Tieši tāpēc mūsu uzdevums ir palīdzēt sunim šajā procesā. Saglabāt ierasto rutīnu, atrast laiku arī pastaigām, rotaļām un darbam ar suni, vienlaikus radot pozitīvas asociācijas ar bērna klātbūtni.
Mēs bieži dzirdam frāzi: “Viņš taču mīl bērnus.” Taču pat vismierīgākais un draudzīgākais suns ir dzīvnieks, un mēs nekad nevaram paredzēt pilnīgi visas situācijas. Drošība vienmēr ir pirmajā vietā.
Šodien ir patiesi skaisti vērot, kā pamazām veidojas attiecības starp mūsu suņiem un meitiņu. Mēs zinām, ka priekšā vēl būs daudz jaunu posmu – rāpošana, pirmie soļi, interese par suņiem un kopīgas rotaļas. Arī tad mūsu pienākums būs būt blakus, mācīt cieņu vienam pret otru un nodrošināt drošu vidi.
Jo skaistas attiecības starp bērnu un suni neveidojas nejauši. Tās veido pacietība, konsekvence, cieņa un laiks.
❤️ Kā jūs iepazīstinājāt savu suni ar bērniņu? Vai arī šis brīdis jums vēl tikai priekšā? Padalieties komentāros – būs interesanti dzirdēt jūsu pieredzi!
Add comment
Comments